Publikācijas

“Augsti profesionālā darba standarti.” (IFLR1000, 2017)

17.12.2018

Fotografēšana un filmēšana pasākumos atbilstoši Vispārējai datu aizsardzības regulai

2018.gada 17.decembrī Dienas Bizness publicē PRIMUS DERLING zvērināta advokāta Anda Ozoliņa un jurista palīga Linards Birznieka rakstu par fotografēšanu un filmēšanu pasākumos atbilstoši Vispārējai datu aizsardzības regulai.

Tuvojoties svētku sezonai, arvien biežāk nākas saskarties ar personas datu apstrādes jautājumiem. Saņemot ielūgumus uz publiskiem vai ne tik publiskiem pasākumiem, tajos ne reti tiek norādīts: “Pasākuma norise tiks fotografēta un filmēta. Ar savu ierašanos pasākumā, Jūs sniedzat piekrišanu savu personas datu apstrādei.” Šāda, vai līdzīgi pasniegta informācija ir kļuvusi par ierastu ielūgumu sastāvdaļu. Tomēr, vai tas ir vienīgais šāda veida datu apstrādes tiesiskais pamats un vai pasākuma rīkotāji apzinās visas no tā izrietošās sekas?

Viens no bieži sastopamiem Vispārējās datu aizsardzības regulas nepareizas piemērošanas piemēriem ir pārlieku bieža personas datu apstrādes balstīšana uz personas “piekrišanas” pamata, kas liecina, ka izpratne par regulu joprojām ir nepietiekoša un tās prasību interpretācija nereti pārspīlēta.

Personas piekrišana fotografēšanai vai filmēšanai publiskos pasākumos bieži ir neveiksmīgi izvēlēts vai pat nepareizi  norādīts datu apstrādes pamats. Pirmkārt, jau tādēļ, ka pastāv šaubas, vai tā  tiks uzskatīta par brīvi dotu piekrišanu, jo vienīgais veids kā paust savu nepiekrišanu ir uz pasākumu neierasties. Piekrišanas došana nozīmē arī reālu iespēju to liegt, nenostādot sevi nelabvēlīgā situācijā. Turklāt, piekrišanu datu apstrādei jābūt iespējams tikpat viegli atsaukt kā to dot. Parasti gan pasākuma organizētāji šīs apmeklētāju tiesības uzaicinājumā nenorāda, kas jau pats par sevi ir datu regulas prasību pārkāpums.

Ja piekrišana tiek atsaukta, ko datu subjekts var izdarīt jebkurā brīdī, uz piekrišanu balstītu personas datu apstrādi jāizbeidz. Nekādas ierunas te nelīdzēs, pat tad, ja datu subjekts savu piekrišanu atsauc tīro untumu dēļ. Šo datu subjekta neatņemamo tiesību īstenošana var sagādāt ne mazums problēmu pasākumu organizētājiem, jo pasākuma attēlus, kur redzama šī persona, vairs izmantot nevar.

Kā būtu jārīkojas, lai mazinātu iespējamību, ka rūpīgi gatavotā pasākuma foto un video attēlu izmantošana vēlāk nekļūtu ierobežota? Regula paredz arī citus apstrādes pamatus, tostarp, personas datu pārziņa leģitīmās intereses. Parasti tas ir daudz piemērotāks pamats šādai datu apstrādei.

Katrai organizācijai un uzņēmumam piemīt leģitīmas intereses veikt savu darbību, kas var ietvert arī aizsargājamu interesi organizēt saviesīgus ārpus darba pasākumus saviem darbiniekiem, klientiem un sadarbības partneriem. Šādu pasākumu iemūžināšana ir normāla pasākuma sastāvdaļa iegūto attēlu izmantošanai kolektīva saliedēšanas, organizācijas attīstības vēstures dokumentēšanas un līdzīgiem nolūkiem.

Balstot fotografēšanu un filmēšanu uz leģitīmo interešu pamata, personas piekrišana nav nepieciešama, un riski, ka attēli būs jādzēš, mazinās. Protams, saglabājas datu pārziņa pienākums informēt par pasākuma laikā veikto fotografēšanu vai filmēšanu, tās nolūkiem, norādīt datu pārzini un citu regulā noteikto datu subjektam sniedzamo informāciju.

Arī šādā gadījumā datu subjekts nav gluži atstāts bez iespējām iebilst pret savu personas datu apstrādi. Persona, pamatojot savu īpašo stāvokli, var lūgt, lai to nefilmē, nefotografē, iegūtos attēlus neizmanto vai pat dzēš, un tas katrā gadījumā ir izvērtējams jautājums. Piemēram, līksmība var būt situsi augstu vilni, un datu subjekta izskats vakara noslēgumā, iespējams, var nebūt tik labs kā pasākuma sākumā. Šādā situācijā jāsasniedz līdzsvars starp datu subjekta un pārziņa interesēm. Datu apstrādes balstīšana uz leģitīmo interešu pamata paver iespēju veikt šādu vērtējumu. Piekrišanas gadījumā tādu iespēju nav.

Tomēr jāņem vērā, ka ir iespējami arī gadījumi, kad publisku pasākumu filmēšanai vai fotografēšanai, piekrišana kā datu apstrādes pamats var būt nepieciešama. Ilustrācija šādai situācijai varētu būt ievainojamu datu subjektu fotografēšana vai filmēšana. Piemēram, portretējot sociālās palīdzības saņēmējus labdarības pasākuma laikā šīs personas varētu pamatoti nevēlēties tikt iemūžinātas. Maz ticams, ka labdabības pasākuma organizētāja vai sponsora leģitīmās intereses būs pietiekoši svarīgas salīdzinājumā ar palīdzības saņēmēju tiesībām uz privātumu. Tādēļ pārzinim šādā gadījumā, lai nodrošināties pret pārmetumiem, nepieciešams saņemt iepriekšēju personu piekrišanu.

Taču uzņēmumu un organizāciju saviesīgo pasākumu iemūžināšanai leģitīmās intereses parasti ir vispiemērotākais datu apstrādes pamats, kas var optimāli nodrošināt visu pušu interešu samērošanu. Tādēļ izvēlēsimies personas datu apstrādes pamatu pareizi, svinēsim un iemūžināsim svētkus bez bažām, lai atmiņas par tiem varētu saglabāt ilgi, droši un likumīgi.

DB raksta versija pieejama šeit.

Kontakti

Igaunija

Liivalaia 45, 10145 Tallinn
Kaluri 2, 51004 Tartu

Latvija

Sporta iela 11, LV-1013, Rīga

Lietuva

Konstitucijos pr. 7,
LT-09308, Viļņa

Pierakstīties jaunumiem

This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.