Publikācijas

“Augsti profesionālā darba standarti.” (IFLR1000, 2017)

29.05.2020

Ienākumu gūšanas dienas noteikšanas nodokļu sekas

iFinanses maijā publicēja PRIMUS DERLING zvērinātas advokātes Kristīnes Sakārnes un jurista Kristera Zālīša rakstu par ienākumu gūšanas dienas noteikšanas nodokļu sekām.

VID nodokļu auditi var noritēt samērā ilgi. Turklāt vēl ilgāk var noritēt strīds par VID auditā pieņemto lēmumu. Šajā laikā var mainīties normas, kas nosaka pienākumu maksāt nodokli. Piemēram, jaunais regulējums var paredzēt, ka VID auditētajā situācijā, nodoklis šobrīd vairs nebūtu jāmaksā. Var rasties jautājums, vai šādā situācijā piemērojamas jaunās vai iepriekšējās tiesību normas? Atbildi uz jautājumu sniedz Augstākā tiesas 2019. gada 10. oktobrī spriedums lietā Nr. SKA-452/2019.

Lietas fakti

Lietā fiziskā persona 2014. gada janvārī bija noslēgusi vienošanos ar banku par aizdevuma samazināšanu 20 090 EUR apmērā. Banka par ienākumu informēja VID. Fiziskā persona iesniedza 2014. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) deklarāciju. Aizdevuma samazinājums tika deklarēts kā ar IIN neapliekams ienākums.

Pārbaudes rezultātā VID 2016. gada augustā pieņēma lēmumu (turpmāk – Lēmums), secinot, ka nodokļu maksātājs aizdevuma samazināšanas rezultāta 2014. gada janvārī ir guvis ar IIN apliekamu ienākumu un aprēķināja papildus budžetā maksājamo IIN un nokavējuma naudu.

IIN maksātājs pārsūdzēja VID lēmumu. Lieta nonāca līdz pat Augstākajai tiesai.

Apliekamais ienākums

Vispārīgā gadījumā aizdevuma samazināšana ir uzskatāms par apliekamu ar IIN. Tomēr likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – IIN likums) 9. panta 35.1 punkts paredz izņēmumu. Aizdevuma samazināšana vai dzēšana laika posmā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim nav apliekama ar IIN, ja izpildās visi šādi nosacījumi:

  • saistību atmaksa ir (vai saistību rašanās brīdī bija) nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku,
  • ienākuma guvējs saistības ir uzņēmies nolūkā nodrošināt sevi (vai savu ģimeni) ar dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu un izmantojis šo aizdevumu nekustamā īpašuma iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai vai uzlabošanai,
  • (šis kritērijs izslēgts ar 30.04.2015. likumu – uz saistību samazināšanas vai dzēšanas dienu ienākuma guvēja īpašumā ir ne vairāk kā viens nekustamais īpašums, kura lietošanas veids vai funkcionālā izmantošana ir paredzēta dzīvošanai);
  • ienākuma guvējs nav un nav bijis aizdevēja saistīta persona;
  • aizdevēju un ienākuma guvēju nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei.

VID uzskatīja, ka nav izpildījies normā ietvertais “c” kritērijs (izslēgts ar 30.04.2015.), lai piemērotu izņēmumu, un attiecīgi IIN ienākumam ir piemērojams. Tomēr jāņem vērā, ka VID Lēmums tika pieņemts vien 2016. gada augustā, kad šī norma vairs nepastāvēja.

Atpakaļvērsts spēks

Apgabaltiesa norādīja, ka jaunajai un labvēlīgakajai normai piemīt atpakļvērsts spēks. Proti, VID Lēmuma pieņemšanas brīdi (2016. gada augustā) spēkā bija jaunā norma, kura tad arī bija jāpiemēro.
VID nepiekrita apgabaltiesai un iesniedza kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā, norādot, ka ienākums gūts 2014. gada janvārī, tādēļ “c” kritērijs ir piemērojams, jo šiem grozījumiem nav atpakaļvērsta spēka.

Augstākās tiesas izdarītie secinājumi

Augstākā tiesa atcēla apgabaltiesas spriedumu, pamatojoties uz tālāk izdarītajiem secinājumiem.

Saskaņā ar IIN likuma 16.1 panta desmito daļu par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad ir stājusies spēkā vienošanās par aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanu vai dzēšanu. Tiesa uzsvēra, ka tieši ienākumu gūšanas dienā rodas arī nodokļu maksāšanas pienākums. Attiecīgi arī piemērojamas tās normas, kas ir spēkā ienākumu gūšanas dienā, lai noteiktu nodokļu saistības.

Tajā pašā laikā tiesa norādīja, ka nodokļu sekas var ietekmēt arī vēlāk pieņemtas tiesību normas, bet tad ir jākonstatē tiesību normu atpakaļvērsts spēks. Likuma normai ir atpakaļejošs spēks tikai likumā īpaši paredzētos gadījumos. IIN likumā šādas normas ar atpakaļvērstu spēku tiek ietvertas IIN likuma pārejas noteikumos, bet sastopama visai reti.

Konkrētajā gadījumā IIN likuma pārejas noteikumi neparedz atpakaļvērstu spēku veiktajām izmaiņām IIN likuma 9.panta pirmās daļas 35.1punktā. Tiesa arī uzsvēra, ka tas vien, ka jaunāka tiesību norma paredz personai labvēlīgāku tiesisko regulējumu nodokļu samaksas aspektā, nenozīmē, ka iepriekš spēkā esošā tiesību norma nav taisnīga. Līdz ar to Augstākā tiesa pretēji apgabaltiesas spriedumam secināja, ka nodokļu saistības satura noteikšanai ir piemērojams IIN likuma 9.panta 35.1 punkts redakcijā, kādā tas bija spēkā vienošanās spēkā stāšanās brīdī, t.i., 2014.gada 20.janvārī.

Attiecīgi nodokļu maksātājiem būtu jāņem vērā, ka nodokļu samaksas pienākums ir nosakāms, pamatojoties uz regulējumu, kas ir spēkā ienākumu gūšanas dienā. Izņēmums no minētā ir gadījums, kad likuma norma (parasti – pārejas noteikumos) tieši paredz, ka jaunā norma ir piemērojama vai vecā norma nav piemērojama ar atpakaļejošu datumu (jau pagājušām situācijām).

Oriģinālraksts pieejams šeit.