Publikācijas

“Augsti profesionālā darba standarti.” (IFLR1000, 2017)

04.06.2019

Ketija Tola: Jaunas prasības patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā

2019.gada 29.maijā interneta žurnālā iTiesības PRIMUS DERLING zvērināta advokāte Ketija Tola sniedz plašu apskatu par jaunajām prasībām, kas attiecināmas uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2019.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.705 “Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem” (Noteikumi). Tie pieņemti, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (Likums) 47.panta 4.daļu, kurā ietverts pilnvarojums MK noteikt saistošas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā Likuma 45.panta 2.1daļā minētajiem Likuma subjektiem.

Noteikumu mērķis, kā norādīts anotācijā, ir mazināt NILLTF riskus kredīta devēju un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju darbībā un nodrošināt NILLTFN pasākumu veikšanas efektivitāti. Tie pieņemti 2018.gada 13.novembrī, un pirmo reizi par NILLTFN iekšējo politiku un procedūru izstrādi un apstiprināšanu Noteikumu subjektiem informācija Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) bija jāiesniedz līdz 2019.gada 1.februārim.

Noteikumu tvērums

Saskaņā ar Likuma 47.panta 4.daļu Noteikumos jāparedz subjektiem saistošas prasības Likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz NILLTF risku novērtēšanu, iekšējās kontroles sistēmu un tās izveidi, klientu izpēti un klientu veikto darījumu uzraudzību. Likuma 45.panta 1.1daļā paredzēts, ka MK var noteikt papildu prasības iekšējās kontroles sistēmai, ievērojot attiecīgā Likuma subjekta darbībai piemītošos NILLTF riskus.
Tā kā Noteikumi nevar ietvert normas, kas dublētu Likumā ietvertās normas (MK noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.punkts), tie jāuztver kā papildinājums Likumam. Noteikumu subjektam, lai izpildītu visus savus pienākumus saistībā ar NILLTFN, jāvadās gan no Likuma, gan Noteikumiem, kas, ņemot vērā Noteikumu fragmentēto saturu, nav viegls uzdevums.
Noteikumu subjekti
Noteikumi attiecināmi uz:
personām, kas nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kam PTAC izsniedzis speciālu atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai (saskaņā ar MK noteikumiem Nr.245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai”). Par šādām personām uzskatāmi arī lombardi, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.panta 1.4daļu;
personām, kas nodarbojas ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanu un kam PTAC izsniedzis speciālu atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai (saskaņā ar MK noteikumiem Nr.64 “Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība”).

  • Prasība par licences saņemšanu patērētāju kreditēšanai un attiecīgi arī Noteikumi nav attiecināmi uz:
    kredītiestādēm;
  • ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, kas piedāvā norēķināties par preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tml. finansiālas vienošanās veidā, nepiesaistot trešās personas finansējumu (piemēram, veikals, kas pārdod preces uz nomaksu);
  • komersantu, kurš saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, preču vai pakalpojumu iegādei piedāvā slēgt tikai tādus patērētāja kreditēšanas līgumus, saskaņā ar kuriem netiek maksāti procenti vai citi papildu maksājumi;
  • krājaizdevu sabiedrībām.

Jānorāda, ka persona, kas veic patērētāju kreditēšanu un ir saņēmusi licenci tās veikšanai, vienlaikus var veikt arī, piemēram, juridisko personu kreditēšanu, kam nav nepieciešama īpaša licence. Šādā gadījumā arī uz personu attiecināmi Noteikumi.

Iekšējās kontroles sistēma

Katram Likuma subjektam jāizveido iekšējās kontroles sistēma, t.i., noteiktu iekšējo mehānismu kopums, kas nodrošina, ka tiek sasniegti Likumā noteiktie mērķi – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana. Šie mehānismi un instrumenti tiek ietverti iekšējos dokumentos, tostarp politikās, noteikumos, procedūrās, rīkojumos u.c. Iekšējās kontroles sistēmas izveidi apliecinoši dokumenti ir jāiesniedz PTAC subjekta reģistrācijas brīdī, lai saņemtu licenci darbības veikšanai, kā arī, ja tajā tiek veiktas būtiskas izmaiņas. Pirmo reizi šie dokumenti subjektiem bija jāiesniedz PTAC līdz 2019.gada 1.februārim.

Minimālās prasības iekšējās kontroles sistēmas saturam noteiktas Likuma 7.pantā, kas sniedz izvērstu un detalizētu uzskaitījumu sistēmā iekļaujamajiem jautājumiem, piemēram:

  • kārtība, kādā tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīts ar klientu saistītais NILLFT risks;
  • kārtība un apjoms, kādā veicama klienta izpēte;
  • kārtība, kādā veicama klienta darījumu uzraudzība;
  • neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtība un kārtība, kādā Likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;
  • kārtība, kādā tiek ziņots Kontroles dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem;
  • kārtība, kādā tiek uzglabāta un iznīcināta klienta izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtā informācija un dokumenti;
  • darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība, kā arī darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standarti, pildot Likuma prasības u.c.

Šīs Likuma prasības attiecināmas uz visiem tā subjektiem, taču iekšējās kontroles sistēmas saturs un sarežģītība ir atkarīga no NILLTF risku novērtējuma – gan paša subjekta, gan tā klientu.

Noteikumos paredzētas papildu prasības attiecībā uz tādu iekšējās kontroles sistēmas elementu kā darbinieku apmācība. Likumā darbinieku apmācību jautājums iezīmēts tikai vispārīgi, nosakot pienākumu subjektam nodrošināt, lai atbildīgie darbinieki pārzina ar NILLTF saistītos riskus, regulējošos normatīvos aktus, kā arī veic regulāru darbinieku apmācību. Noteikumos savukārt iekļauts detalizētāks regulējums, paredzot, ka apmācībām jānotiek ne retāk kā reizi gadā. Subjekts pats nosaka darbinieku kategorijas, kam jāveic apmācības. Noteikumos paredzēts apmācībās obligāti apskatāmo jautājumu loku. Subjektam ir pienākums trīs gadus saglabāt Noteikumos noteikto informācijas apjomu par veiktajām mācībām: apmācību nosaukumu un saturu, apmācītā darbinieka personas datus (vārds un uzvārds), amatu un struktūrvienību, apmācību vadītāju un rīkotāju, apmācību norises vietu, laiku un ilgumu, kā arī zināšanu pārbaudes rezultātu.

Risku novērtēšana

Risku novērtēšana NILLTFN jomā ir centrālais jautājums. Ar Likuma subjekta darbības risku novērtēšanu ir jāsāk iekšējās kontroles sistēmas izveidošana. Pēc tam jāveic klienta riska novērtējums, atbilstoši kuram jānosaka klienta izpētes apjoms un kārtība.

Noteikumu subjektam savu klientu risku novērtējumā jāievēro Likums, kurā noteikts gan risku kategorijas (6.panta 12.daļa), gan riskus paaugstinošie un pazeminošie faktori (11.1panta 3.daļa). Likumā paredzēti šādi risku veidi (kategorijas):

  • valsts un ģeogrāfiskais risks;
  • klienta risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai (piemēram, par risku paaugstinošu tiks uzskatīts, ja klienta īpašnieku vai dalībnieku struktūra apgrūtina iespēju noteikt patiesā labuma guvēju; ja klients ir biedrība, nodibinājums vai tiem pielīdzināms juridisks veidojums u.c.);
  • klienta saimnieciskās vai personiskās darbības risks (par augsta riska komercdarbības veidiem uzskata, piemēram, azartspēļu organizēšanu; inkasācijas pakalpojumu sniegšanu; tirdzniecību ar dārgmetāliem un dārgakmeņiem; tirdzniecību ar ieročiem un munīciju; skaidras un bezskaidras valūtas maiņu, ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu u.c.);
  • klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks (piemēram, par risku privātbaņķiera pakalpojumi; darījumi, kas nav saistīti ar klienta saimniecisko darbību u.c.);
  • klienta produktu piegādes kanālu un veikto darījumu risks (piemēram, klients izmanto tādus tehnoloģiskos risinājumus, kas ierobežo klienta identifikācijas vai personiskās vai saimnieciskās darbības pārzināšanas iespējas u.c.).

Likumā noteikti arī risku paaugstinošie faktori (kopskaitā 11 faktori). Tādi ir, piemēram:

  • darījuma attiecības notiek neparastos apstākļos;
  • klients vai tā patiesais labuma guvējs ir saistīts ar paaugstināta riska jurisdikciju (tādas ir, piemēram, valstis, kas iekļautas MK apstiprinātajā zemu nodokļu un beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā; valstis, pret kurām Apvienoto Nāciju Organizācija vai Eiropas Savienība noteikusi finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus; valstis, kas iekļautas ar Finanšu darījumu darba grupas jeb FATF nesadarbojošos valstu sarakstā (informācija atrodama FATF tīmekļa vietnē), kā arī valsts reputāciju un reitingu starptautiskajos novērtējumos);
  • klients ir juridisks veidojums, kas ir privāto aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība;
  • klients ir juridiskā persona, kas emitē vai ir tiesīga emitēt uzrādītāja akcijas (kapitāla vērtspapīrus);
  • klients veic liela apjoma skaidras naudas darījumus;
  • klienta – juridiskās personas – īpašnieku vai dalībnieku struktūra ir klienta saimnieciskajai darbībai neraksturīga vai sarežģīta u.c..

Vai Noteikumi izpilda savu uzdevumu?

Noteikumu uzdevumam, ņemot vērā to subjektu darbības specifiku un tai raksturīgos NILLFT riskus, bija jābūt sniegt tieši Noteikumu subjektiem atbilstošus norādījumus un prasības, kā izpildīt Likumu attiecībā uz risku vērtēšanu. Tomēr jāsecina, ka Noteikumi šo mērķi nesasniedz. Noteikumi arī nesatur šo specifisko risku vērtēšanas metodiku. Jautājums – kāpēc?

Viens no iemesliem varētu būt tas, ka Noteikumu subjekta darbība var aptvert ne tikai to darbības veidu, kam tiek saņemta licence no PTAC, bet arī citus darbības veidus ar atšķirīgiem riskiem. Piemēram, persona, kas saņēmusi licenci patērētāju kreditēšanai, ko kā pakalpojumu regulē vairāki normatīvie akti, kas ļoti detalizēti nosaka šī pakalpojuma būtību, pušu savstarpējās tiesības un saistības, līguma saturu, citas prasības, obligāti aizpildāmās veidlapas u.c., vienlaicīgi var sniegt arī citus finanšu pakalpojumus, piemēram, juridisko personu kreditēšanu, kas pēc būtības var būt sarežgītāki darījumi un var būt saistīti ar lielākiem NILLTF riskiem. Noteikumos mēģināts aptvert arī šādus iespējamos subjektu darbības veidus. Tāpēc, piemēram, pie riskiem, kas saistīti ar klientu izmantotajiem produktiem un pakalpojumiem (Noteikumu 25.punkts), minēti riski, kas nav raksturīgi patērētāju kreditēšanas pakalpojumam, nosakot, ka subjekts ņem vērā vismaz:

  • klienta izmantotā pakalpojuma vai produkta caurskatāmības līmeni;
  • klienta izmantotā pakalpojuma vai produkta sarežģītības līmeni;
  • klienta izmantotā pakalpojuma vai produkta iespējamo līdzekļu apgrozījuma apmēru.

Sniedzot Noteikumos risku uzskaitījumu, to autori vadījušies pēc 2018.gada 9.janvāra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem noteikumiem Nr.3 “Klientu padziļinātās izpētes normatīvajiem noteikumiem kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm” (FKTK noteikumi). Tomēr arī šī pieeja nav pietiekami atbilstoša Noteikumu subjektiem, jo patērētāju kreditētāji un parādu atguvēji nav kredītiestādes un nav arī maksājumu iestādes. Šie subjekti nav tiesīgi pieņemt noguldījumus, kā arī tiem nav pieeejama informācija par klienta saimnieciskajiem darījumiem, nav pieejami klienta darījumi, kas veikti caur banku kontiem. Šie subjekti nav arī maksājumu un/vai elektroniskās naudas iestādes, kas veic transakcijas. Līdz ar to uz Noteikumu subjektiem nebūtu attiecināmi tādi no FKTK noteikumiem pārņemti riski kā, piemēram, Noteikumu 26.punktā norādītie:

  • iespējama skaidras naudas pārvēršana citos viegli tālāk nododamos instrumentos, kas nodrošina iespēju veikt liela apmēra darījumus vai lielu darījumu skaitu;
  • iespējami personas darbībai neatbilstoši liela apmēra skaidras naudas darījumi;
  • iespēja veikt sarežģītus liela apmēra darījumus ar lielu iesaistīto personu skaitu.

Arī prasība iedalīt visus klientus atbilstoši noteiktiem riska tipiem, kas Noteikumos pārņemta no FKTK noteikumiem, nešķiet pietiekami pamatota attiecībā uz Noteikumu subjektiem, jo faktiski pārklājas ar Likumā noteiktajām risku kategorijām un riskus paaugstinošajiem faktoriem, kā arī, iztrūkstot FKTK normatīvajos noteikumos ietvertajiem apgrozījuma sliekšņiem atsevišķu tipu veidiem, neatbilst risku vērtēšanas nolūkam.
Visbeidzot, arī patērētāju kreditētājiem un parādu atguvējiem saistošo normu apvienošana vienā normatīvajā aktā nebūtu atzīstama par lietderīgu, jo šo subjektu darbības veidi un ar tiem saistītie NILLTFN riski ir pārāk atšķirīgi.

Kontakti

Igaunija

Liivalaia 45, 10145 Tallinn
Kaluri 2, 51004 Tartu

Latvija

Sporta iela 11, LV-1013, Rīga

Lietuva

Konstitucijos pr. 7,
LT-09308, Viļņa

Pierakstīties jaunumiem

This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.