Publikācijas

“Augsti profesionālā darba standarti.” (IFLR1000, 2017)

21.10.2019

Komentārs uzsāktajā diskusijā par Ekonomisko tiesu izveidi

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Baltic Business Quarterly izdevums publicējis PRIMUS DERLING partnera Mārtiņa Mežinska rakstu par Ekonomisko tiesu izveidi.

Tiesiskuma jautājums allaž ir bijis aktuāls Latvijā. Sabiedrībā tiesiskuma jēdziens ir ticis locīts, sasaistot to ar lietas izskatīšanas termiņiem tiesā, tiesnešu kompetenci, tiesu procesa efektivizāciju un kā sekas – sabiedrības uzticēšanos Latvijas tiesu sistēmai. Daudz ir ticis darīts, lai mazinātu lietu izskatīšanas ilgumu un veicinātu sabiedrības uzticēšanos. Daudz ir arī panākts.

Tiesiskuma stiprināšanas nolūkā tieslietu ministrs ir nācis klajā ar iniciatīvu veidot Ekonomisko lietu tiesu. Saistībā ar šo iniciatīvu ir aizsākusies publiska diskusija, kurā ir iesaistījies arī valsts prezidents. Tieslietu ministra iniciatīva un diskusija, kas aizsākusies par iniciatīvu, ir apliecinājums tam, ka mēs dzīvojam tiesiskā un demokrātiskā valstī.

Kā tas izriet no Tieslietu ministrijas mājaslapā pieejamās informācijas, Ekonomisko tiesu kompetencē ietilptu komercstrīdu, finanšu noziegumu un korupcijas lietu izskatīšana. Neredzot, ko sevī ietver lietotais termins komecstrīdi, nav iespējams viennozīmīgi novērtēt iniciatīvas pamatotību vismaz attiecībā uz civiltiesisko strīdu, tātad komercstrīdu, risināšanu.

Kas attiecas uz finanšu noziegumu un korupcijas lietu izskatīšanu tiesās, jāpievienojas Tieslietu padomes paustajam viedoklim, ka iemesli koncepcijā norādītajai problēmai (lietas izskatīšanas termiņi tiesā) ir saistāma ar lietu pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un apsūdzības kvalitāti, tātad, lietu izmeklēšanu pirms to nonākšanas tiesā. Papildus koncepcijā norādītās problēmas ir saistāmas arī ar minēto noziedzīgo nodarījumu pirmstiesas izmeklēšanas ilgumu.

Mūsu kā komerctiesībās praktizējošu advokātu biroju uzmanību ir piesaistījis plāns izveidot speciālu tiesu, kurā skatītu komercstrīdus. Mērķis un ieguvumi atbilstoši Tieslietu ministrijas izplatītajai informācijai – jaunizveidotā specializētā tiesa lietas izskatīs ātri, efektīvi un kvalitatīvi, kā arī atslogos vispārējās jurisdikcijas tiesas. Līdzīgi kā tas tika darīts veidojot specializētās tiesas lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu.

Neredzot izvērstu pamatojumu, kādēļ ir jāveido jauna tiesa un kas ir jāsaprot ar terminu komercstrīdi, rodas jautājums, vai jau esošās sistēmas ietvaros ir darīts pietiekami daudz, lai panāktu tos mērķus, ar ko tiek pamatota jaunas tiesas izveide.

Pirmkārt, mūsuprāt mērķi varētu sasniegt specializējoties esošajiem tiesnešiem un, ja nepieciešams, arī ar jaunu tiesnešu uzņemšanu.
Otrkārt, nepamatoti ir aizmirsts šķīrējtiesas institūts. Radot uzticību Latvijas šķīrējtiesām un ceļot to prestižu gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, ieguvēji būtu visi, arī Latvijas tiesu sistēma, kas tiktu atslogota.

To, ka pastāv pieprasījums pēc ātra, efektīva un objektīva strīdus risināšanas mehānisma, esam novērojuši savā advokātu praksē. Arvien biežāk uzņēmēji izvēlas strīdus risināt ārvalsts šķīrējtiesās. Turklāt izvēli par labu iespējamo strīdu nodošanai risināšanai ārvalsts šķīrējtiesā izdara pat darījumos, kuros ir iesaistītas tikai Latvijas juridiskās vai fiziskās personas, bez jebkāda starptautiska elementa konkrētajā darījumā.
Latvijas uzņēmēji ir apzinājuši iespējas risināt strīdus ārvalsts šķīrējtiesās un atzinuši, ka strīdu risināšana ārvalsts šķīrējtiesā ir efektīvs līdzeklis. Tas, kādēļ Latvijas uzņēmēji arvien vairāk izvēlas risināt strīdus ārpus Latvijas, iespējams, ir skaidrojams ar neuzticēšanos Latvijas šķīrējtiesām un Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesu efektivitāti. Lai arī pēdējos gados ir saskatāmi uzlabojumi, tomēr Latvijas šķīrējtiesas un tiesu sistēma nespēj izrādīt pienācīgu konkurenci ārvalsts šķīrējtiesām strīdu ātrā, objektīvā un efektīvā izskatīšanā.

Diemžēl Latvijas šķīrējtiesas Latvijas uzņēmējiem rada asociācijas, kas nav saistītas ar tiesiskumu. Latvijas šķīrējtiesas vēl aizvien tiek asociētas ar konkrētā darījuma partnera “kabatas šķīrējtiesu”, protams, ar atsevišķiem izņēmumiem.

Jāatzīst, ka šādas asociācijas var saprast. Latvijā ir nesamērīgi daudz šķīrējtiesu. Kādu laiku atpakaļ tika veiktas zināmas reformas šķīrējtiesu darbībā, tomēr līdz galam šī reforma neatrisināja uzticības jautājumu. Vēl joprojām Latvijā ir vairāk nekā 50 šķīrējtiesas, tanī pat laikā Igaunijā ir viena, bet Lietuvā ir piecas šķīrējtiesas.

Galvenie ieguvumi strīda nodošanai izskatīšanā ārvalsts šķīrējtiesā ir procesa objektivitāte un izskatīšanas ātrums. Objektivitāti nodrošina šķīrējtiesnešu ievēlēšanas kārtība un šķīrējtiesnešu reputācija un profesionalitāte, turklāt lietu izskata starptautiski atzīti nozares eksperti. Savukārt izskatīšanas ātrums ir atkarīgs no lietas sarežģītības un pušu rīcības. Vidēji strīda izskatīšana ilgst aptuveni pusotru gadu.

Tomēr, ārvalsts šķīrējtiesu procesi ir dārgi, salīdzinājumā ar vispārējās jurisdikcijas tiesām vai Latvijas šķīrējtiesām. Piemēram, ja prasības summa ir 1 000 000 EUR, tad ārvalsts šķīrējtiesas un trīs šķīrējtiesnešu atlīdzība sastāda aptuveni EUR 49 000. Salīdzinājumam valsts nodeva par prasības celšanu vispārējās jurisdikcijas tiesā Latvijā ir aptuveni 10 000 EUR.

No vienas puses, augstās izmaksas prāviniekiem var likt aizdomāties, vai strīdu risināšana nav pārlieku dārga un apgrūtinoša, tomēr no otras puses tiesas procesa salīdzinoši augstās izmaksas var atturēt no nepamatotu prasību celšanas.

Ja arī prasītājs sev zināmu iemeslu dēļ izvēlas celt nepamatotu prasību, šāds lēmums izmaksās ļoti dārgi. Savā praksē esam saskārušies ar acīmredzami nepamatotu prasību celšanu ārvalsts šķīrējtiesā, par ko prasītājam nācās šķirties no vairāk kā EUR 400 000.

Ievērojot pieprasījumu pēc ātra, objektīva un salīdzinoši zemu izmaksu strīdu atrisināšanas mehānisma, šajā ziņā Latvijā ir daudz darāmā jau pastāvošās sistēmas ietvaros.

Uzskatām, ka būtu jāstrādā pie šķīrējtiesu reformas, ar mērķi- attīrīt sistēmu no “kabatas šķīrējtiesām”, tādējādi attīstot šķīrējtiesu procesu Latvijā. Attīstot šķīrējtiesu procesu, Latvija varētu kļūt par Baltijas valstu šķīrējtiesu centru. Tas neapšaubāmi radītu lielāku ārvalstu investoru uzticību un stiprinātu interesi par investīciju veikšanu Latvijā. Uzticība šķīrējtiesām veicinātu lietu nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, kas atslogotu vispārējās jurisdikcijas tiesas.

Mums ir pārliecība, ka ir iespējams veikt kvalitatīvu šķīrējtiesu reformu, jo no Latvijas nāk pietiekami daudz starptautiski atzīti šķīrējtiesas procesa profesionāļi, kas neatteiktu savu padomu šķīrējtiesas procesa sakārtošanai Latvijā.