Publikācijas

“Augsti profesionālā darba standarti.” (IFLR1000, 2017)

11.08.2020

PLG paziņošanas pienākuma praktiskie aspekti

2020.gada augustā iFinanses publicēja PRIMUS DERLING partneres, zvērinātas advokātes Zanes Eglītes-Fogeles un PRIMUS DERLING juristes Tatjanas Sinkevičas rakstu par PLG paziņošanas pienākuma praktiskiem aspektiem.

2019.gada 29.jūnijā ir stājušies spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFN likums), ar kuriem tika papildināti noteikumi par pienākumu atklāt sabiedrības patieso labuma guvēju (PLG).

Saskaņā ar grozījumiem, reģistrējot jaunu juridisku personu vai reģistrējot izmaiņas jau pastāvošajās juridiskajās personās, t.sk. saistībā ar izmaiņām PLG, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) ir tiesības pieprasīt PLG īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, kā arī dokumentu, kas apstiprina PLG identificējošās informācijas atbilstību, uz laiku atliekot pieteikto reģistrāciju.

Līdz ar to, ja uzņēmums paziņojumu par PLG ir iesniedzis formāli, nevērtējot PLG definīciju un veikto kontroli pēc būtības, vai nav veicis kontroles dokumentāro pamatojumu, vai arī nav atjaunojis Uzņēmuma reģistram paziņoto informāciju līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai, tad, piesakot kārtējo izmaiņu reģistrāciju, tas var saskarties ar situāciju, ka ir jāveic īstenotās kontroles dokumentāra pamatojuma un PLG identificējošās informācijas pārbaude, un pieprasītie dokumenti ir jāiesniedz Uzņēmumu reģistram.

Tāpat minētā informācija ir jāsniedz gadījumā, ja tiek reģistrēta jaunā juridiskā persona.

Līdz ar to ir būtiski noskaidrot PLG paziņošanas pienākuma praktiskos aspektus, lai sekmīgi veiktu informācijas reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā, kā arī izvairītos no atbildības par paziņošanas pienākuma savlaicīgu neizpildi.

Juridiskās personas un juridisko veidojumu PLG

Atbilstoši NILLTFN likuma 1.panta 5.punktā ietvertajai definīcijai patiesais labuma guvējs ir fiziska persona, kurai:

  • tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām, vai tā
  • tiešā vai netiešā veidā to kontrolē.

Viena no izplatītākajām kļūdām, ko pieļauj juridiskas personas, identificējot PLG, ir koncentrēšanās tikai uz pirmo PLG definīcijas punktu jeb līdzdalību. Proti, konstatējot, ka nevienam no dalībniekiem nepieder vairāk par 25% no juridiskas personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām, automātiski tiek pieņemts un ziņots Uzņēmumu reģistram, ka PLG nav iespējams noskaidrot.

Tomēr jāņem vērā, ka atbilstoši likumā noteiktajai definīcijai PLG ir ne tikai fiziska persona, kam tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder juridiskās personas kapitāldaļas, bet arī persona, kas to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

Līdz ar to katrā gadījumā, identificējot juridiskas personas PLG, jāvērtē ne tikai līdzdalības aspekts, bet arī tas, vai kāda persona neīsteno kontroli pār juridisko personu citā veidā. Šādu kontroli var īstenot ar dažādiem līdzekļiem, piemēram, uz savstarpēji noslēgta dalībnieku / akcionāru, trasta līguma pamata, izmantojot savas pilnvaras uzņēmumā iecelt augstāko vadību, izmantojot radnieciskas saites u.c.

Attiecībā uz juridiskiem veidojumiem jāņem vērā, ka PLG ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks).

Subjektu loks

PLG atklāšanas pienākums attiecas uz visām juridiskajām personām – uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām, kā arī citiem subjektiem, tostarp biedrībām, nodibinājumiem, kooperatīvajām sabiedrībām, u.c.

2020.gada 1.jūlijā stāsies spēkā NILLTFN likuma normas, kas nosaka pienākumu turpmāk atklāt informāciju par PLG arī ārvalstu subjektu filiālēm un pārstāvniecībām, kuras reģistrētas Uzņēmuma Reģistra vestajos reģistros, kā arī ārvalstu subjektu pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) vestajā nodokļu maksātāju reģistrā.

Attiecīgi, tām ārvalstu subjektu filiālēm un pārstāvniecībām, kas reģistrētas Uzņēmuma Reģistra vestajos reģistros, būs pienākums līdz 2021.gada 1.janvārim atklāt informāciju par PLG. Ja līdz 2021.gada 1.janvārim netiks reģistrēti PLG, ārvalstu subjekta filiāles un pārstāvniecības tiks izslēgtas no reģistra.

Paziņošanas pienākums un pienākums noskaidrot PLG

Saskaņā ar NILLTFN likumu fiziskā persona, ja tā uzskata, ka ir kļuvusi par PLG, nekavējoties ziņo attiecīgajai juridiskajai personai par šo faktu.

Savukārt juridiskā persona, pēc savas iniciatīvas noskaidro un identificē savu PLG, ja tai ir pamats apšaubīt tai iesniegtās ziņas par PLG, vai arī šādas ziņas nav iesniegtas.

Gadījumā, ja fiziskā persona, kas pēc visiem kritērijiem atbilst PLG pazīmēm, rīkojas citas personas labā, tā nekavējoties paziņo par to juridiskajai personai.

PLG identificējoša informācija

PLG ir jāiesniedz un juridiskajai personai ir jāglabā vismaz šāda informāciju par PLG:

  • vārds, uzvārds,
  • personas kods (ja tāds ir) un dzimšanas datums, mēnesis, gads,
  • personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi,
  • valstspiederība,
  • pastāvīgās dzīvesvietas valsts,
  • veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, norādot ziņas par dalībnieku vai akcionāru, biedru vai īpašnieku, ar kura starpniecību kontrole tiek īstenota, kā arī īstenotās kontroles dokumentārs pamatojums.

Minētais nozīmē, ka PLG jāiesniedz ne tikai informācija par sevi, bet arī pamatojošie dokumenti par juridisko personu, ar kuras starpniecību tiek īstenota kontrole.

PLG īstenotās kontroles dokumentārais pamatojums un dokumenti PLG identificēšanai

Praksē ir novērojama situācija, ka, ja PLG ir ārvalstu fiziskā persona vai PLG īsteno kontroli tiešā vai netiešā veidā ar ārvalsts juridiskās personas starpniecību, Uzņēmumu reģistrs izmanto savas tiesības un pieprasa iesniegt PLG īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu un dokumentus PLG identificēšanai, gan situācijā, kad tiek reģistrēta jaunā informācija par PLG, kā arī gadījumā, kad ziņas par PLG jau ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā un pieteikumā tiek apliecināts, ka minētā informācija nav mainījusies.

Dokumenti PLG identificēšanai

Ja PLG ir ārvalstu fiziskā persona, Uzņēmumu reģistram PLG identificēšanai ir iesniedzams viens no šādiem dokumentiem:

  • notariāli apliecināta personu apliecinošā dokumenta kopiju;
  • ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņa,

vai cits minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokuments.

Gadījumā, ja PLG ir fiziskā persona, kurai Latvijā ir piešķirts personas kods, tad nav nepieciešams iesniegt notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju vai iedzīvotāju reģistra izziņu. Minēta prasība ir izpildāma attiecībā uz ārvalstu fiziskajām personām.

Ja PLG īsteno kontroli tiešā vai netiešā veidā ar ārvalsts juridiskās personas starpniecību un iepriekš īstenotās kontroles dokumentārais pamatojums nebija iesniegts Uzņēmumu reģistram, tad pierādījumi ir iesniedzami, piesakot izmaiņas Uzņēmumu reģistrā. Ja dokumentārais pamatojums netiks iesniegts, piesakot izmaiņas, tad Uzņēmumu reģistrs būs tiesīgs pieprasīt iesniegt dokumentāru pamatojumu atliekot izmaiņu reģistrāciju.

Dokumenti īstenotās kontroles pamatošanai

Par informāciju pamatojošiem dokumentiem uzskatāmi ārvalstu komercreģistra izraksti vai citi līdzīga juridiska spēka dokumenti, kas apliecina ārvalsts sabiedrības reģistrāciju, kā arī norāda uz konkrētās ārvalsts sabiedrības dalībniekiem un tiem piederošo daļu sadalījumu sabiedrībā. Gadījumā, ja ārvalsts komercreģistra izraksts nesatur minēto informāciju, papildus būtu nepieciešams iesniegt dokumentu, kas saskaņā ar attiecīgās ārvalsts tiesību aktiem ietver informāciju par juridiskās personas dalībniekiem.

Informācijas iesniegšanas prasības

Iesniedzot pieteikumu Uzņēmumu reģistram, pieteikumā obligāti ir jānorāda informācija par juridiskās personas PLG šādos gadījumos:

  • Reģistrējot vai dibinot juridisko personu;
  • Veicot izmaiņas kapitālsabiedrību dalībniekos;
  • Valdes locekļu izmaiņu gadījumā.

Vienlaikus ir jāņem vērā, ka NILLTFN likuma 18.2 pants nosaka juridiskās personas pienākumu atklāt savu patieso labuma guvēju, iesniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu informācijas reģistrācijai par PLG vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas.

Minētais nozīmē, ka pienākums atklāt PLG neaprobežojas tikai ar iepriekš uzskaitītājiem gadījumiem, kad šāda paziņošana tiek īpaši atrunāta likumā, bet arī tiklīdz šāda informācija ir nonākusi juridiskās personas rīcībā. Kā piemēru varētu minēt, izmaiņas akcionāru reģistrā.

Mainoties dalībniekiem, Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) ir pienākums iesniegt Uzņēmumu reģistrā dalībnieku reģistra nodalījumu un vienlaikus pieteikumā ir jānorāda jaunā informācija par PLG vai jānorāda, ka informācija par PLG nav mainījusies.

Mainoties akcionāriem Akciju sabiedrībā, akcionāru reģistrs Uzņēmumu reģistrā netiek iesniegts. Saskaņā ar Komerclikuma 234.pantu akcionāru reģistra vešanu vārda akciju un to turētāju uzskaitei nodrošina valde.

Līdz ar to, pastāv situācijas, kad, mainoties akcionāriem, valdes rīcībā nonāk informācija, ka akciju sabiedrībai ir mainījusies informācija par PLG vai arī par personu, ar kuras starpniecību PLG īsteno kontroli, un šādā gadījumā akciju sabiedrības valdes pienākums ir iesniegt Uzņēmumu reģistram informāciju par izmaiņām PLG.

Tāpat NILLTFN likuma 18.2 panta trešā daļa nosaka, ka ja dalībnieks (akcionārs), biedrs vai īpašnieks, ar kura starpniecību PLG īsteno kontroli juridiskajā personā, zaudē savu statusu attiecīgajā juridiskajā personā, juridiskā persona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par PLG maiņu vai pieteikumu, kurā apliecina, ka patiesais labuma guvējs nav mainījies, un norāda dalībnieku (akcionāru), biedru vai īpašnieku, ar kura starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli.

Piesakot izmaiņas Uzņēmumu reģistrā un norādot pieteikumā, ka informācija par PLG nav mainījusies, būtu nepieciešams pārliecināties, ka iepriekš paziņota informācija patiešām nav mainījusies.

Praksē tiek konstatēti vairāki gadījumi, kad, veicot īstenotās kontroles dokumentāro pārbaudi, tiek konstatēts, ka informācija par PLG kopš paziņošanas brīža Uzņēmumu reģistram ir mainījusies vai iepriekš paziņotā informācija par PLG nav mainījusies, bet ir mainījusies informācija par juridisko personu, caur kuru tiek īstenota kontrole, vai arī nav uzrādīta pilnīga informācija par kontroles ķēdi, caur kuru PLG īsteno kontroli.

Svarīgi norādīt, ka saskaņā ar NILLTPFN likumu ikvienai juridiskai personai arī pēc PLG atklāšanas ir jāglabā šāds dokumentārs pamatojums informācijai par veidu, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, t.i., informācija par dalībniekiem vai akcionāriem, ar kuru starpniecību tiek īstenota kontrole pār juridisko personu.

PLG atklāšanas izņēmuma gadījumi

NILLTPFN likumā ir ietverti šādi PLG atklāšanas izņēmuma gadījumi:

  1. Ja juridiskā persona ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu, kura atbilstu PLG statusam, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai ir PLG, to apliecina pieteikumā, norādot pamatojumu.
    Norādīt pamatojumu ir nepieciešams ne tikai reģistrējot jaunu informāciju par PLG, bet arī gadījumā, ja līdz grozījumiem NILLTFN likumā, Uzņēmumu reģistrā bija iesniegta informācija, ka juridiskajai personai PLG noskaidrot nav iespējams, jo līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai pamatojums nebija jāiesniedz.
    Tāpat Uzņēmuma reģistrs var pieprasīt iesniegt pamatojošos dokumentus – proti, dokumentus, kurus juridiskās personas valde ieguvusi, lai, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, varētu secināt, ka PLG nav.
  2. Juridiskā persona var nesniegt Uzņēmumu reģistram informāciju par PLG, ja PLG ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa.
    Ja piemērojams regulētā tirgus izņēmums – vēlams norādīt tīmekļa vietnes adresi, kurā iespējams pārliecināties par iesniegto informāciju.
    Citos gadījumos, ja regulētajā tirgū iekļautā akciju sabiedrība nav tiešais dalībnieks/akcionārs – būtu nepieciešams norādīt arī personas, ar kuru starpniecību kontrole tiek īstenota, pieteikumam pievienot attiecīgu pamatojumu, atklājot visu dalībnieku/akciju īpašnieku struktūru līdz biržā kotētajai akciju sabiedrībai.

Atbildība par informācijas nesniegšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu par PLG

Sekas par informācijas nesniegšanu vai nepatiesu sniegšanu var būt dažādas – paredzēta gan administratīvā atbildība par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu Uzņēmumu reģistram, gan kriminālatbildība par ziņu nesniegšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu.

Svarīgi ir atzīmēt, ka atbildība var tikt piemērota gan pašai fiziskajai personai, ja tā nav informējusi juridiskās personas valdi par to, ka ir kļuvusi par PLG, vai sniegusi nepatiesu informāciju par šo faktu, gan valdei par ziņu vai dokumentu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu Uzņēmumu reģistram.

Administratīvā pārkāpuma lietvedībā var tikt izteikts brīdinājums vai piemērots naudas sods no 70 līdz 700 eiro.

Savukārt, saskaņā ar Krimināllikuma 195.1 pantu apzināti nepatiesu ziņu sniegšana vai ziņu nesniegšana par PLG iestādei, t.sk. Uzņēmumu reģistram ir krimināli sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Ja ar attiecīgajām darbībām radīts būtisks kaitējums valstij vai uzņēmējdarbībai, vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm – ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Svarīgi norādīt, ka tad, ja valdes loceklis ar bezdarbību, neiesniedzot pieteikumu Uzņēmumu Reģistra informācijas par patieso labuma guvēju reģistrācijai, radījis sabiedrībai zaudējumus (piemēram, sabiedrības darbība izbeigta saskaņā ar Uzņēmuma Reģistra lēmumu), valdei papildus iespējams piemērot civiltiesisko atbildību saskaņā ar Komerclikuma 169.panta otro daļu, ja vien valdes loceklis nepierāda, ka konkrētajā situācijā rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, t.i., nav pielaidis pat vieglu neuzmanību.

Ņemot vērā stingrās sankcijas par pārkāpumiem, gan pašam PLG, gan valdei ieteicams atbilstoši dokumentēt darbības, kas veiktas saistībā ar PLG noskaidrošanu un paziņošanu, lai strīda gadījumā PLG varētu pierādīt, ka informējis sabiedrību, vai valdes loceklis varētu apliecināt, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks un izmantojis visus iespējamos līdzekļus, lai noskaidrotu PLG.

Tāpat valdei būtu ieteicams ieviest kontroles mehānismu PLG pārbaudei, lai izvairītos no atbildības par savlaicīgas informācijas nesniegšanu Uzņēmumu reģistrā par izmaiņām informācijā par PLG un nepieciešamības gadījumā netiktu kavēta pieteikto izmaiņu reģistrācija Uzņēmumu reģistrā.

Oriģinālraksts pieejams iFinanses augusta izdevumā.