Publikācijas

“Augsti profesionālā darba standarti.” (IFLR1000, 2017)

06.04.2020

Valdes locekļu atbildība ārkārtējā situācijā

2020.gada 5.aprīlī Delfi.lv publicēja PRIMUS DERLING partnera Mārtiņa Mežinska rakstu.

Nav šaubu, ka vīrusa Covid-19 pandēmijas un valstu ieviesto ierobežojumi ietekmē ja ne visus, tad noteikti nospiedoši lielāko daļu uzņēmēju un noteikti visu sabiedrību. Tā rezultātā visas pasaules valstu ekonomikas saskaras ar ļoti lieliem izaicinājumiem. Ekonomiskā krīze ir neizbēgama.  Šo neapstrīd neviens, vismaz saprātīgs sabiedrības loceklis.

Lai mazinātu ekonomiskās krīzes ietekmi uz uzņēmumiem un jebkādā veidā palīdzētu uzņēmējiem šajos grūtajos laikos, valstis ievieš dažādus uzņēmumu atbalsta veidus. Latvija šajā ziņā nav izņēmums.

Cik efektīvi un pareizi ir šie atbalsta veidi, lai spriež un diskutē ekonomisti. Lai vai kā, laiks rādīs, cik pareizi un efektīvi šie līdzekļi ir.

Valsts atbalsta normatīvā ietvara stūrakmens ir 2020.gada 20.martā pieņemtais likums “ Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid 19 izplatību.”

Manu uzmanību šajā likumā ir piesaistījis likuma 17.pants, kas nosaka, ka līdz 2020.gada 1.septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespēja likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3 vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Vienkāršiem vārdiem sakot, līdz 2020.gada 01.septembrim kreditoriem ir liegts iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, ja:

  • Nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu pret uzņēmumu par parāda piedziņu;
  • Uzņēmums  (SIA vai AS) nav izpildījis vienu vai vairākas parādsaistības, kas pārsniedz EUR 4268, bet cita veida uzņēmumiem (kas nav  SIA vai AS) neizpildīto  parādsaistību slieksnis pārsniedz EUR 2134,-;
  • Uzņēmums nav izmaksājis darbiniekiem algas, kaitējuma atlīdzību vai nav veicis sociālās iemaksas, divu mēnešu laikā no izmaksas noteiktās dienas.

Ideja laba un atbalstāma, tomēr, aizliegums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu pilnībā nav atcēlis citus ar maksātnespējas procesu saistītos pienākumus un valdes atbildību par šo pienākumu neizpildi.

Ko tas nozīmē?

Maksātnespējas likuma 60.panta trešā daļa nosaka parādnieka (SIA, AS, IU, personālsabiedrības, ārvalsts uzņēmumu filiāles) pienākumu nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja, cita starpā, uzņēmums ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, neatkarīgi no neizpildīto parādsaistību apmēra un daudzuma.

Neatkarīgi no aizlieguma kreditoriem iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, piemēram, SIA vai AS valdes locekļiem ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Ja valde neiesniedz maksātnespējas procesa pieteikumu, valdes locekļiem personiski  var tikt piemērots administratīvais sods EUR 280 līdz 700 apmērā, saskaņā ar (pašreiz vēl spēkā esošo) Administratīvo pārkāpuma kodeksa 166.35pantu. Ja soda apmērs nebiedē, tad ir vērts atcerēties, ka valdes loceklis saskaņā ar Komerclikumu ir atbildīgs par uzņēmumam nodarītajiem zaudējumiem, kā arī valdes locekļu atbildība par nesavlaicīgu maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu var tikt vērtēta arī maksātnespējas procesa ietvaros.

Ko darīt?

Valdes locekļiem šajā situācijā ir trīs iespējas.

Pirmā, panākt rakstveida vienošanos ar kreditoru par parādsaistību dzēšanas kārtību, piemēram, vienoties par parāda apmaksas grafiku.

Šādas vienošanās panākšanas gadījumā saskaņā ar Maksātnespējas likuma 60.panta trešo daļu, pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu vairs nepastāv.

Otrā iespēja ir vērsties tiesā ar pieteikumu par Tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu. Arī šajā gadījumā, nav pienākuma iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.

Trešā iespēja ir saskaņā ar Komerclikuma 219.pantu sasaukt dalībnieku sapulci, kurā informēt sabiedrības dalībniekus par pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu, sniegt paskaidrojumus par situāciju un piedāvāt situācijas risinājumu. Ja dalībnieku sapulcē netiek atbalstīti valdes priekšlikumi, tai skaitā TAP, vai pieņemti citi maksātnespējas riska novēršanas risinājumi, sabiedrības valdei nebūs cita iespēja kā iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu sabiedrības vārdā.

Kas ir Tiesiskās aizsardzības process?

Tiesiskās aizsardzības process (TA) ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kas ir vērsts uz to, lai uzņēmuma  varētu atjaunot spējas nokārtot savas saistības. Vienkāršoti sakot, plāns un darbības, kas sevī ietver vienošanos par parādu apmaksas kārtību, finanšu līdzekļu piesaisti, parādu kapitalizāciju, saimnieciskās darbības optimizāciju utml. Maksātnespējas likumā ir paredzētas TAP metodes un šis uzskaitījums nav izsmeļošs, ja vien metodes atbilst TAP mērķim.

Visas šīs darbības, kas vērstas uz uzņēmuma spēju nokārtot saistības un sekmīgu tālāku darbību, tiek apkopotas un izklāstītas Tiesiskās aizsardzības procesa plānā. Lai tiesiskās aizsardzības procesa plāns stātos spēkā, uzņēmumam ir jāsaņem 2/3 nodrošināto kreditoru atbalsts un vairāk nekā 50% nenodrošināto kreditoru TAP atbalsts.

Pēc tam, kad saņemta kreditoru piekrišana izstrādātājam TAP, tas ir jāiesniedz apstiprināšanai tiesā, kura pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. No šī brīža, uzņēmumam jādarbojas saskaņā ar apstiprināto plānu, kura īstenošanas termiņš ir līdz 2 gadiem, ja vien ar kreditoru piekrišanu tas netiek pagarināts vēl uz vienu gadu.

Kas uzrauga TAP?

Atšķirībā no maksātnespējas procesa, TAP realizāciju var uzraudzīt ne vien sertificēts maksātnespējas procesa administrators, bet arī jebkura persona, kura nav piedalījusies TAP izstrādē, kā arī uz to neattiecas citi likumā noteiktie ierobežojumi.

Šeit gan jāpiebilst, ka TAP uzraugs ir arī jāsaskaņo ar kreditoriem.

Tas kādā veidā uzņēmuma valde nolemj risināt uzņēmuma maksātspējas un saimnieciskās darbības problēmas, ir pašas valdes ziņā – vai tā izvēlas paļauties uz likteņa labvēlību vai izvēlas veikt konkrētas darbības.

Skaidrs ir viens, ka neveicot konkrētas darbības, uzņēmuma valdei ir jāpatur prātā, ka tai ir likumā noteikti pienākumi un paredzēta atbildība, par šo pienākumu neizpildi, un tos neviens saistībā ar Covid 19 vīrusa pandēmijas ārkārtas situācijas izsludināšanu nav atcēlis.

Visbeidzot,  loģiskākais risinājums, iepriekš izklāstītā sakarā, būtu papildus likumā noteiktajam aizliegumam kreditoriem iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, bet arī uz laiku atbrīvot no pienākuma uzņēmuma valdes locekļiem iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu un atbrīvot viņus no atbildības par pieteikuma neiesniegšanu.

Raksts pieejams arī Delfi.lv